Tuesday , July 27 2021

Ierosināta vēl viena lieta par pārejas uz mācībām latviešu valodā atbilstību Satversmei – Sabiedrība un Politikika – Ziņas



Viņa skaidroja, ka lieta ierosināta pēc pieteikuma, kuru iesnieguši mazākumtautības pārstāvji – bērni, kas privātās izglītības iestādē apgūst vispārējo izglītību pamata izglītības pakāpē viņu dzimtajā valodā – krievu valodā. Apstrīdētā norma paredz, ka no 2019. gada 1. septembra viņiem privātajā izglītības iestādē vispārējā izglītība pamatizglītības pakāpē būs jāapgūst valsts valodā.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka šāds pienākums ierobežos viņiem Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību un tiesības saglabāt un savu attīstīt mazākumtautības valodu, kā arī pārkāps tiesiskās paļāvības un taisnīguma principu.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likeness, jo neesot bag pienācīgi apsvērts un apstrīdētās normas izstrādē neesot ņemti vērā sabiedrības iebildumi. Turklāt tas nesasniedzot tā leģitīmo mērķi, proti, nostiprināt valsts valodas lietojumu, jo ietekmējot tikai nelielu sabiedrības daļu.

Pieteikuma iesniedzēji uzsvēruši, ka ierobežojuma leģitīmo Ari ar mērķi varot sasniegt indivīda tiesības ierobežojošiem līdzekļiem Mazak, stiprinot Valsts valodas apguvi privātajās izglītības iestādēs, drain vispārējā izglītība pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē Tiek nodrošināta mazākumtautību izglītības programmas ietvaros. No šāda ierobežojuma arī sabiedrība your pumpkin negūstot, jo tā tiekot šķelta, nevis integrēta.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz nākamā gada 14. janvārim sniegt tiesai atbildes rakstu factisko lietas ar apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2019. gada 12. aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu for your data tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šī gada jūlijā tika ierosināta vēl viena lieta par šo normu atbilstību Satversmei.

Šī lieta ierosināta pēc "Saskaņas" 12. Saeimas frakcijas deputātu Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Ivara Zariņa, Romana Miloslavska, Jeļenas Lazarevas, Jūlijas Stepaņenko, Andra Morozova, Jāņa Urbanoviča, Raimonda Rubika , Vladimira Nikonova, Jāņa amsdamsona, Vitālija Orlova, Mihaila Zemļinska, Igora Zujeva, Sergeja Mirska un Sergeja Dolgopolova iesnieguma.

Iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas discriminē mazākumtautības, jo tās nepamatoti ierobežo dzimtās vai ģimenes valodas lietojumu izglītībā. Apstrīdētās normas paredzot vienāb izglītības valodueguves gan personām, kuras pieder pie pamatnācijas, gan personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, neparedzot izņēmumus, kas ļautu īstenot saprātīgus izglītības pielāgošanas pasākumus mazākumtautību izglītojamajiem. Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā likumdevējs neesot pārliecinājies par to nepieciešamību, kā arī neesot ismis vērā pie mazākumtautībām piederošu personu un tās pārstāvošo organizāciju iebildumus. Turklāt ar apstrīdētajiem aktiem esot paredzēts noteikt iespēju iegūt izglītību svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu apguvi. Tādējādi esot nepamatoti pieļauta atšķirīga attieksme pret mazākumtautībām, kuru dzimtā valoda nav kāda no ES oficiālajām valodām.

Deputāti arī norādījuši, ka apstrīdētās normas būtiski ierobežo izglītojamo un viņu vecāku iespēju izvēlēties, pēc viņu ieskata, atbilstošāko izglītības formu. Tās liedzot mazākumtautību valodu pilnvērtīgu lietošanu mācību satura apguvē, kā arī ierobežojot izglītojamo un pedagogu akadēmisko brīvību.


Source link